Par konferenci
Šogad Latvijas Bankas tautsaimniecības konferences uzmanības centrā būs galvenie izaicinājumi, ar kuriem jaunajā ģeopolitiskajā vidē saskaras eirozonas tautsaimniecības.
Eiropas valstu ekonomikas ir cieši saistītas, tāpēc šie izaicinājumi būtiski ietekmē mazāku Eiropas Savienības dalībvalstu, t. sk. Latvijas, attīstības perspektīvas.
Konferencē īpaša uzmanība tiks veltīta problēmu risināšanai nepieciešamajiem politikas pasākumiem un to potenciālam nodrošināt jūtamus uzlabojumus Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā.
Programma
Konference norisināsies angļu valodā. Tiks nodrošināta sinhronā tulkošana uz latviešu valodu.
Reģistrācija
9.00
Rīta kafija
Konferences atklāšana
10.00
TBC
Ievadvārdi
10.05
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Diskusijas ievadruna
10.15
Joahims Nāgels (Joachim Nagel)
Deutsche Bundesbank prezidents
Vācijas centrālās bankas prezidenta Joahima Nāgela (Joachim Nagel) programmatiskajā runā tiks aplūkoti vissteidzamāk risināmie izaicinājumi Vācijas tautsaimniecībā un to ietekme uz eirozonu. Minētie izaicinājumi ir ilgstoši vājais darba ražīguma kāpums, augošie deindustrializācijas riski, uzņēmējdarbības dinamisma samazināšanās un lielāku fiskālo izdevumu aizsardzībai un publiskajai infrastruktūrai ekonomiskā ietekme.
Diskusija
10.45
Paneļdiskusijā tiks apspriestas svarīgākās tautsaimniecības problēmas eirozonā, īpašu uzmanību veltot politikas reakcijai un praktiskiem risinājumiem. Eirozonas lielāko tautsaimniecību pieredze tiks skatīta kontekstā ar mazo valstu, piemēram, Latvijas izaicinājumiem un iespējām.
DALĪBNIEKI
Joahims Nāgels (Joachim Nagel)
Deutsche Bundesbank prezidents
Jeromins Cetelmeiers (Jeromin Zettelmeyer)
Brēgela domnīcas (Bruegel) direktors
Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta Prezidija loceklis
Klāss Knots (Klaas Knot)
CFA institūta Sistēmisko risku padomes loceklis, Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta goda viespētnieks
MODERATORS
Andris Strazds
Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs
Kafijas pauze
12.00
Diskusijas ievadruna
12.30
Marija Luīza Albukērke (Maria Luís Albuquerque)
ES komisāre finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos
ES finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības komisāres Marijas Luīzas Albukērkes programmatiskajā runā tiks aplūkota finanšu nozares loma Eiropas tautsaimniecības galveno izaicinājumu risināšanā. Īpaša uzmanība tiks veltīta risinājumu praktiskajai ietekmei uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Runa atspoguļos arī to, kā finanšu tirgu fragmentācija ietekmē uzņēmēju un mājsaimniecību lēmumus.
Diskusija
13.00
Paneļdiskusija pievērsīsies pašlaik īstenotajām un iespējamajām iniciatīvām, kuru mērķis ir stiprināt Eiropas finanšu sistēmas integrāciju. Tā sasaistīs sarežģītas finanšu nozares reformas ar Eiropas iedzīvotāju ikdienas pieredzi, kā arī atspoguļos tirgus fragmentācijas praktisko ietekmi uz mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem un to, kā ierosinātās reformas varētu uzlabot to ikdienas saimniekošanu.
DALĪBNIEKI
Marija Luīza Albukērke (Maria Luís Albuquerque)
ES komisāre finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos
Alfrēds Kammers (Alfred Kammer)
Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas nodaļas direktors
Aņesa Benasī-Kerē (Agnès Bénassy-Quéré)
Banque de France prezidenta vietniece, Brēgela domnīcas (Bruegel) valdes locekle
TBC
MODERATORS
Kārlis Vilerts
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs
Noslēguma vārdi
14.05
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
PUSDIENAS
14.20
Dalībnieki
Mārtiņš Kazāks
Latvijas Bankas prezidents
Uzzināt vairāk
2019. gada 12. decembrī Saeima Mārtiņu Kazāku ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz piecu gadu periodu, kas sākās 2019. gada 21. decembrī. Savukārt 2025. gada 6. februārī parlaments Mārtiņu Kazāku ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz otro piecu gadu termiņu.
Mārtiņš Kazāks Latvijas Universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā, Kembridžas Universitātē – diplomu ekonomikā, Londonas Universitātē – maģistra grādu ekonomikā ar izcilību un doktora grādu ekonomikā (PhD in Economics; 2005).
Strādājis par vadošo ekonomistu Finanšu ministrijas Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā, par pētniecības asistentu International Research and Exchanges Board (IREX) Rīgas birojā. No 2000. gada septembra līdz 2001. gada jūnijam un no 2001. gada septembra līdz 2002. gada jūnijam bijis pētnieka asistents Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skolas Sociālo zinātņu departamentā.
No 2005. gada novembra līdz 2009. gada decembrim strādājis AS “HANSABANKA” (vēlāk pārdēvēta par “Swedbank” AS) par galveno ekonomistu Latvijā un galveno makroekonomikas analītiķi Baltijā. No 2010. gada janvāra līdz 2018. gada augustam bijis Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks, Swedbank Latvija galvenais ekonomists un Swedbank grupas Baltijas valstu Makroekonomikas pētījumu daļas vadītājs.
Marija Luīza Albukērke
ES komisāre finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos
Uzzināt vairāk
Marija Luīza Albukērke (Maria Luís Albuquerque) pašlaik ir Eiropas komisāre finanšu pakalpojumu un uzkrājumu un investīciju savienības jautājumos. Viņa ir pieredzējusi Portugāles ekonomiste un politiķe, vislabāk zināma kā Portugāles finanšu ministre no 2013. gada līdz 2015. gadam.
Savā pilnvaru termiņā viņai bija nozīmīga loma valsts finanšu krīzes pārvaldībā. Pirms finanšu ministres amata Marija Luīza Albukērke ieņēma dažādus svarīgus amatus valsts sektorā, t. sk. vadīja Portugāles Valsts kases un parādu pārvaldības aģentūras Emisijas un tirgu nodaļu.
Pēc aiziešanas no politikas viņa turpināja karjeru privātajā sektorā un izmantoja savas finanšu un ekonomikas politikas zināšanas, strādājot starptautiskajās organizācijās un pildot konsultatīvu amatu pienākumus. Viņas profesionālā pieredze atspoguļo dziļu izpratni par fiskālo pārvaldību, ekonomikas reformām un Eiropas finanšu sistēmām.
Joahims Nāgels
Deutsche Bundesbank presidents
Uzzināt vairāk
Joahims Nāgels (Joachim Nagel) kopš 2022. gada janvāra ir Deutsche Bundesbank prezidents. Jau laikā no 1999. gada līdz 2016. gadam viņš Deutsche Bundesbank ieņēma vadošus amatus, t. sk. no 2010. gada bija valdes loceklis, kura pārziņā bija Tirgu, Kontroles un Informācijas tehnoloģiju ģenerāldirektorāti. No 2016. gada līdz 2020. gadam viņš strādāja KfW Group, t. sk. bija valdes loceklis.
2020. gadā viņš pievienojās Starptautisko norēķinu bankai, kur kļuva par Banku darbības nodaļas vadītāja vietnieku. Joahims Nāgels studējis ekonomiku Karlsrūes Universitātē, kur 1997. gadā ieguva doktora grādu. Kopš 2017. gada viņš ir Bādenes-Virtembergas Duālās augstskolas (DHBW) goda profesors. Joahims Nāgels ir arī ECB Padomes loceklis, Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieks un Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes loceklis.
Aņesa Benasī-Kerē
Banque de France prezidenta vietniece, Brēgela domnīcas valdes locekle
Uzzināt vairāk
Aņesa Benasī-Kerē (Agnès Bénassy-Quéré) ir Banque de France prezidenta otrā vietniece, kura uz laiku atbrīvota no ekonomikas profesores amata pienākumu pildīšanas Parīzes 1. Panteona-Sorbonnas Universitātē un Parīzes Ekonomikas skolā.
Pirms pievienošanās Banque de France Aņesa Benasī-Kerē bija Francijas Valsts kases galvenā ekonomiste (2020–2023). No 2012. gada līdz 2017. gadam viņa bija Ekonomikas analīzes padomes priekšsēdētāja vietniece. Pirms tam viņa bija Francijas starptautiskās ekonomikas pētniecības centra (CEPII) direktore (2006–2012) un ieņēma akadēmiskus amatus Parīzes Universitātē Nantērā, Lilles Universitātē un Seržī-Pontuāzas Universitātē, kā arī Francijas Politehniskajā skolā.
Viņa ir bijusi Finanšu stabilitātes augstās padomes, Banque de France Ģenerālpadomes, Obligāto maksājumu padomes, Nacionālās produktivitātes padomes un Francijas–Vācijas Ekonomikas analīzes padomes locekle.
Aņesa Benasī-Kerē bijusi arī Brēgela domnīcas nerezidējošā pētniece un Eiropas Ekonomikas pētījumu centrā (CEPR) izveidotā Eiropas ekonomiskās arhitektūras pētniecības tīkla vadītāja. Viņas pētniecība galvenokārt vērsta uz starptautisko monetāro sistēmu un Eiropas makroekonomikas politiku.
Jeromins Cetelmeiers
Brēgela domnīcas direktors
Uzzināt vairāk
Jeromins Cetelmeiers (Jeromin Zettelmeyer) kopš 2022. gada septembra ir Briselē bāzētās ekonomikas politikas Brēgela domnīcas (Bruegel) direktors. Iepriekš viņš strādājis par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Stratēģijas un politikas izvērtēšanas nodaļas direktora vietnieku, Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta vecāko pētnieku (2016–2019), Vācijas Federālās ekonomikas lietu un enerģijas ministrijas ekonomikas politikas ģenerāldirektoru (2014–2016), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētniecības direktoru un galvenā ekonomista vietnieku (2008–2014), kā arī bijis SVF darbinieks (1994–2008).
Pēdējā laikā Jeromins Cetelmeiers pievērsies ES ģeopolitiskajām pārmaiņām un reformām, ES fiskālajai sistēmai, valsts parāda atmaksājamībai, ekonomiskajai drošībai un starptautiskajam klimatfinansējumam. Papildus Brēgela domnīcas vadīšanai Jeromins Cetelmeiers ir Ekonomikas politikas pētniecības centra (CEPR) zinātniskais līdzstrādnieks un Euro50 grupas dalībnieks. Viņš ir ieguvis augstāko izglītību ekonomikā Bonnas Universitātē (1990) un doktora grādu ekonomikā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (1995).
Alfrēds Kammers
Starptautiskā Valūtas fonda Eiropas nodaļas direktors
Uzzināt vairāk
Joahims Nāgels (Joachim Nagel) kopš 2022. gada janvāra ir Deutsche Bundesbank prezidents. Jau laikā no 1999. gada līdz 2016. gadam viņš Deutsche Bundesbank ieņēma vadošus amatus, t. sk. no 2010. gada bija valdes loceklis, kura pārziņā bija Tirgu, Kontroles un Informācijas tehnoloģiju ģenerāldirektorāti. No 2016. gada līdz 2020. gadam viņš strādāja KfW Group, t. sk. bija valdes loceklis.
2020. gadā viņš pievienojās Starptautisko norēķinu bankai, kur kļuva par Banku darbības nodaļas vadītāja vietnieku. Joahims Nāgels studējis ekonomiku Karlsrūes Universitātē, kur 1997. gadā ieguva doktora grādu. Kopš 2017. gada viņš ir Bādenes-Virtembergas Duālās augstskolas (DHBW) goda profesors. Joahims Nāgels ir arī ECB Padomes loceklis, Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieks un Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes loceklis.
Roberts Zīle
Eiropas Parlamenta Prezidija loceklis
Uzzināt vairāk
Roberts Zīle ir ievērojams Latvijas politiķis gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Viņš studēja Latvijas Universitātē, iegūstot doktora grādu ekonomikā. Viņš pirmo reizi politiskajā arēnā parādījās 20. gs. deviņdesmitajos gados, kļūstot par Latvijas Pilsoņu kongresa biedru. 1995. gadā viņš bija 5. Saeimas deputāts, bet 1997. gadā Zīle kļuva par Latvijas finanšu ministru. No 2002. līdz 2004. gadam Zīle ieņēma arī satiksmes ministra amatu.
Kopš 2004. gada Zīle ir Eiropas Parlamenta deputāts. Zīle ir Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) politiskās grupas biedrs. Viņš ir Latvijas delegācijas vadītājs un ECR biroja biedrs. Zīle aktīvi darbojas Transporta un tūrisma komitejā, Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī Nodokļu jautājumu apakškomitejā.
2021. gadā Zīles kungs tika ievēlēts par Eiropas Parlamenta viceprezidentu. Viņš ir pirmais Latvijas Eiropas Parlamenta deputāts, kas ieņem šo amatu, un pirmais Baltijas valstu Eiropas Parlamenta deputāts, kas pārstāv Baltijas valstis EP birojā.
Klāss Knots
CFA institūta Sistēmisko risku padomes loceklis, Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta goda viespētnieks
Uzzināt vairāk
Klāss Knots (Klaas Knot) no 2011. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam bija De Nederlandsche Bank prezidents. Šajā laikā viņš bija arī Eiropas Centrālās bankas Padomes un Ģenerālpadomes, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas, Starptautiskā Valūtas fonda Pilnvarnieku valdes un Starptautisko norēķinu bankas Direktoru valdes loceklis. No 2021. gada 2. decembra līdz 2025. gada 1. jūlijam viņš ieņēma G20 Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētāja amatu.
Pašlaik Klāss Knots vada savu stratēģisko konsultāciju uzņēmumu KK Economic Advisory, kur viņš sniedz konsultācijas Eiropas un Nīderlandes publiskajām iestādēm par plašu jautājumu klāstu, piemēram, krīzes pārvaldību, centrālo banku neatkarību un publiskās infrastruktūras finansēšanu. Viņš bieži uzstājas arī dažādās valstu un starptautiskās konferencēs un simpozijos.
Klāss Knots nesen pievienojās Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtam kā goda viespētnieks, kā arī CFA institūta Sistēmisko risku padomei. Kopš 2019. gada viņš aktīvi darbojas G30 grupā – starptautiskā konsultatīvā iestādē, kuru veido vadošie eksperti ekonomikas un finanšu jautājumos. Kopš 2005. gada Klāss Knots ir Groningenas Universitātes goda profesors naudas un banku darbības jomā un kopš 2015. gada – Amsterdamas Universitātes goda profesors monetārās stabilitātes jomā.
Kārlis Vilerts
Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs
Uzzināt vairāk
Kārlis Vilerts ieguvis ekonomikas doktora grādu Latvijas Universitātē. Pirms tam viņš ar izcilību ieguva ekonomikas maģistra grādu ekonomikā, matemātiskās ekonomikas apakšvirzienā un profesionālo bakalaura grādu finansēs. Profesionālo pilnveidi viņš turpinājis, absolvējot vairākus kursus ekonomikas jomā ASV, Austrijā, Spānijā un Vācijā.
Darbu Latvijas Bankā Kārlis sāka 2015. gadā Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļā, strādājot par ekonomistu, vēlāk – padomnieku. Iepriekšējā darba pieredze viņam saistīta ar uzņēmumu finanšu analīzi. Kopš 2017. gada Kārlis vada diplomdarbus Rīgas Ekonomikas augstskolā.
Kārlis ir vairāku zinātnisko pētījumu un rakstu autors. Viņa interešu loks ietver tēmas, kas saistītas ar monetāro un fiskālo politiku, kā arī darba tirgu. Viņš ir piedalījies virknē starptautisku zinātnisko konferenču un pārstāv Latvijas Banku Eiropas Centrālo banku sistēmas darba grupās.
Andris Strazds
Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs
Uzzināt vairāk
Andris Strazds strādā Latvijas Bankā kopš 2014. gada februāra. Kopš 2023. gada 31. jūlija Andris Strazds ir Latvijas Bankas Ģenerālsekretariāta vadītājs. Pirms tam bijis Latvijas Bankas padomes padomnieks, Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks un Ģenerālsekretariāta padomnieks.
Pirms pievienošanās Latvijas Bankai bijis galvenais ekonomists Nordea Bank Finland plc Latvijas filiālē, Darījumu un finanšu konsultāciju nodaļas menedžeris SIA PricewaterhouseCoopers un Stratēģijas attīstības vadītājs SIA Lattelecom.
Maģistra grādu Starptautiskajās finansēs un biznesa stratēģijā ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā Zviedrijā
Konferences norises vieta
Latvijas Nacionālā bibliotēka Mūkusalas iela 3, Rīga
Autostāvvieta
Automašīnu iespējams novietot Latvijas Nacionālās bibliotēkas autostāvvietā Mūkusalas ielā 5, kā arī tam paredzētajās stāvvietās starp Akmens tiltu un Dzelzceļa tiltu un tuvākajās ielās:
📍 Valguma ielā
📍 Klīveru ielā
📍 Hugo Celmiņa ielā
📍 Akmeņu ielā
📍 Mūkusalas ielā
Autostāvvietas maksa
Latvijas Nacionālās bibliotēkas autostāvvietas Mūkusalas ielā 5 tarifs ir 2,00 EUR stundā.
Norēķini
Par autostāvvietu iespējams norēķināties:
💳 ar maksājumu karti
📱 ar Mobilly lietotni
Sabiedriskais transports
Uz Latvijas Nacionālo bibliotēku ērti nokļūt arī ar sabiedrisko transportu. Tieši pretī bibliotēkai atrodas pietura “Nacionālā bibliotēka”.
🚋 Tramvaji: 2., 5. un 10.
🚌 Autobusi: 3., 22., 32., 35., 43. un 54.
🚎 Trolejbusi: 9. un 27.
Sagatavojies diskusijai!
Pieraksties un saņem e-pastā Latvijas Bankas ekonomistu analīzi par norisēm Latvijas un Eiropas tautsaimniecībā
Tautsaimniecības konference 2026
From Policy to Impact
Europe's Economic Future